Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
namatēvs
namatēvs -a, v.
Vīrietis, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Mājastēvs.
PiemēriRūpīgs namatēvs.
Avoti: 5. sējums