Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
namatēvs
namatēvs -a, v.
Vīrietis, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Mājastēvs.
PiemēriRūpīgs namatēvs.
  • Rūpīgs namatēvs.
  • Kad pieklaudzinu pie durvīm.., tās pēc mirkļa atveras, un ar lēnu smaidu sejā namatēvs aicina ienākt.
  • ..ciemiņa statuss ļauj rīkoties brīvi, pēc apstākļiem, kamēr namatēvu tradīcijas un etiķete apkrauj un apgrūtina ar veselu gūzmu dažnedažādu pienākumu..
  • pārn. ..Skrīveru izmēģinājumu saimniecība vairākkārt uzņēmusi republikas aršanas sacensības dalībniekus. Skrīveriešiem namatēva loma jau ierasta lieta.
  • pārn. Studijas namatēvs ir skaņu režisors, un viņam jārada psiholoģiskais mikroklimats, lai darbs ritētu iespējami vēlamā gultnē.
Avoti: 5. sējums