Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
narodņiks
narodņiks [naˈrodņiks] -a, v.; vēst.
Narodņicisma piekritējs.
Piemēri19. gadsimta septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā Krievijas sabiedriskajā kustībā galvenā loma bija narodņikiem.
  • 19. gadsimta septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā Krievijas sabiedriskajā kustībā galvenā loma bija narodņikiem.
  • Darbā uzskatāmi atainots Čehova daiļradē dokumentētais muižnieciskās un mietpilsoniskās sabiedrības deģenerācijas process cariskajā Krievijā pēc narodņiku kustības sabrukuma..
Avoti: 5. sējums