Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
narodņiks
narodņiks [naˈrodņiks] -a, v.; vēst.
Narodņicisma piekritējs.
Piemēri19. gadsimta septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā Krievijas sabiedriskajā kustībā galvenā loma bija narodņikiem.
Avoti: 5. sējums