nasta
nasta -as, s.
1.Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest. Siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
PiemēriLiela nasta.
Stabili vārdu savienojumiVesela nasta.
1.1.Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
PiemēriNastu nesēji dzīvnieki.
1.2.pārn. Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
PiemēriSils stenot smago sniega nastu nes, Kas katru koku spiež un katru zaru.
2.Tas, kas ir saistīts ar grūtībām, rūpēm. Tas, kas ir mokošs, nogurdinošs.
PiemēriNozieguma nasta.
Stabili vārdu savienojumiGadu nasta.
Stabili vārdu savienojumiNasta (arī kā nasta) spiež plecus. Nasta plecos (arī uz pleciem). Nest (savu) nastu.
Avoti: 5. sējums