naturālisms
naturālisms -a, v.
1.parasti vsk. Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
PiemēriNaturālisms neuzticas apziņas aktivitātei un vispārināšanas spējām. Daba ir viss, apziņa - tikai tās kalpone.
2.parasti vsk.; filoz. Metodoloģisks princips (dažās buržuāziskās filozofijas teorijās), pēc kura sabiedrības attīstība ir skaidrojama ar dabas likumiem.
3.parasti vsk.; filoz. Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
4.Reāls priekšmets, detaļa (mākslas darbā).
PiemēriDažās Melnalksnes plakanajās vāzēs vai dekoratīvajos traukos iespiests kāds augs, no jūras izskalots sakārnis. Un kāds paradokss: šie naturālismi mākslinieces traukos iegūst izteikti romantizētu pieskaņu..
Avoti: 5. sējums