Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
naudaskārs
naudaskārs -ais; s. -a, -ā
naudaskāri apst.
Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
Piemēri..naudaskārais radists, kurš dodas līdzi avantūristiskai ekspedīcijai,.. Jurim gan nebija ne sevišķi tuvs, ne mīļš.
Avoti: 5. sējums