neērts
neērts -ais; s. -a, -ā
neērti apst.
1.Tāds, kur nav ērtību. Tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam).
PiemēriNeērts dzīvoklis.
1.1.Tāds, kura veikšana ir apgrūtināta, tāds, ko nevar paveikt viegli, netraucēti.
PiemēriNeērta mācīšanās.
1.2.Neparocīgs, arī apgrūtinošs.
PiemēriNeērts apģērbs.
2.Tāds, kas izraisa neērtību (2).
PiemēriMielasta telpā iestājās neērts klusums. Bet tikai uz brīdi... tad atskan dziesma, un mielasta dalībnieki neveiklumam ir pāri.
2.1.apst. Tā, ka pārņem neērtība2.
PiemēriSveša cilvēka ierašanās.. lika viņai sakautrēties, justies bezgala neērti.
Avoti: 5. sējums