neērts
neērts -ais; s. -a, -ā
neērti apst.
1.Tāds, kur nav ērtību. Tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam).
PiemēriNeērts dzīvoklis.
- Neērts dzīvoklis.
- Neērta satiksme ar pilsētas centru.
- ..Ventspils saņēma speciāli projektētu piecstāvu sadzīves pakalpojumu namu. No sīkajām, neērtajām darbnīcām uz turieni pārcēlās šuvēji, adītāji..
- Pašreizējā [slimnīca] ir šaura, neērta - tajā vietas ir tikai 50 cilvēkiem.
1.1.Tāds, kura veikšana ir apgrūtināta, tāds, ko nevar paveikt viegli, netraucēti.
PiemēriNeērta mācīšanās.
- Neērta mācīšanās.
- Neērta gulēšana.
- Kaut gan lietus sen mitējies, iešana joprojām neērta, mūsu «balles kurpes» jau pēc pirmajiem soļiem kļūst smagas kā koka tupeles.
- Tomēr augsnes izmantošana slejās ir jūtami apgrūtināta: neērta papuves kultūras sēja un kopšana..
1.2.Neparocīgs, arī apgrūtinošs.
PiemēriNeērts apģērbs.
- Neērts apģērbs.
- ..ārsti ir nomainījuši neērto un smago ģipsi pret vieglo sintētisko gumiju.
- Mežulis gausi piecēlās un pussaliecies ar nokārtu galvu palika stāvot neērtajā pozā starp sola virsmu un atzveltnes dēli.
- ..suņuks, neērti saņemts, tirināja kājas..
2.Tāds, kas izraisa neērtību (2).
PiemēriMielasta telpā iestājās neērts klusums. Bet tikai uz brīdi... tad atskan dziesma, un mielasta dalībnieki neveiklumam ir pāri.
- Mielasta telpā iestājās neērts klusums. Bet tikai uz brīdi... tad atskan dziesma, un mielasta dalībnieki neveiklumam ir pāri.
- Manās acīs laikam bija tik daudz izbrīnās, ka viņa apmulsa un, lai drīzāk tiktu vaļā no šīs neērtās situācijas, jautāja: «Vai atļauts iet?»
2.1.apst. Tā, ka pārņem neērtība2.
PiemēriSveša cilvēka ierašanās.. lika viņai sakautrēties, justies bezgala neērti.
- Sveša cilvēka ierašanās.. lika viņai sakautrēties, justies bezgala neērti.
- Ģirts tikai tagad tā īsti palūkojās uz meiteni. Tūliņ kļuva neērti un vaigos iesitās sārtums.
- Es parasti aizmirstu apsveikt Birutu viņas goda dienās, un pēc tam tad ir tik briesmīgi neērti.
Avoti: 5. sējums