nešaubīgs
nešaubīgs -ais; s. -a, -ā
nešaubīgi apst.
1.Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs savos uzskatos, rīcībā. Tāds, kas izturas, rīkojas noteikti, droši, bez šaubīšanās.
PiemēriKomisārs.. boļševiku partijas vadībā izaudzis par nosvērtu, nešaubīgu un nelokāmu cīnītāju.
- Komisārs.. boļševiku partijas vadībā izaudzis par nosvērtu, nešaubīgu un nelokāmu cīnītāju.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriReinis būtu gājis mierīgi, bezbailīgi, nešaubīgi.
- Reinis būtu gājis mierīgi, bezbailīgi, nešaubīgi.
1.2.Tāds, kas neizraisa šaubas, drošs, noteikts (piemēram, par pārliecību, uzskatu).
PiemēriNešaubīgi ticēt.
- Nešaubīgi ticēt.
- Saluma politiskā pārliecība ir stingra un nešaubīga.
- Es zinu, tagad cieši, nešaubīgi zinu! Vispirmais, galvenais ir mākslā cilvēks Ar dzīvu sirdi, karstiem asins pukstiem.
- Uz skatuves šo plašāko [situācijas] skaidrojumu trūkst, un, lai cik savādi tas liktos, te Ievai noticam nešaubīgāk, noticam gan viņas mīlestības jūtu spēcīgumam, gan tam, ka viņai nav iespējams sākt kopīgu ceļu ar Jorenu.
Avoti: 5. sējums