nešaubīgs
nešaubīgs -ais; s. -a, -ā
nešaubīgi apst.
1.Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs savos uzskatos, rīcībā. Tāds, kas izturas, rīkojas noteikti, droši, bez šaubīšanās.
PiemēriKomisārs.. boļševiku partijas vadībā izaudzis par nosvērtu, nešaubīgu un nelokāmu cīnītāju.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriReinis būtu gājis mierīgi, bezbailīgi, nešaubīgi.
1.2.Tāds, kas neizraisa šaubas, drošs, noteikts (piemēram, par pārliecību, uzskatu).
PiemēriNešaubīgi ticēt.
Avoti: 5. sējums