neaizstājams
neaizstājams -ais; s. -a, -ā
1.Nol. divd. → aizstāt.
2.Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizstāt ar ko citu.
PiemēriNeaizstājamās taukskābes.
2.1.Tāds, kas vislabāk atbilst (kādam uzdevumam). Tāds, kas ir vispiemērotākais (kādam mērķim).
PiemēriNeaizstājams darbinieks.
Avoti: 5. sējums