nedabisks
nedabisks -ais; s. -a, -ā
nedabiski apst.
1.Tāds, kas neatbilst dabas likumiem, tāds, kas ir pretrunā ar tiem.
PiemēriAktrise dāsni apveltīja tēlu ar.. cilvēka ētisko bagātību, pretojoties autoram tur, kur tas tiecās pēc kaut kā slimīga, nedabiska.
- Aktrise dāsni apveltīja tēlu ar.. cilvēka ētisko bagātību, pretojoties autoram tur, kur tas tiecās pēc kaut kā slimīga, nedabiska.
- Nedabiskā nāvē miris Andris. Laikam nožņaugts, pareizāk - noslāpēts.
- Eglītis.. bija nedabiski bāls, gurdām, nespodrām acīm..
1.1.Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību normālo dabu. Tāds, kas neatbilst parastai, normālai notikumu, parādību attīstības gaitai.
PiemēriViss - miglas baltums, rieta debesu sarkanums, egļu melnums - ir pārsteidzoši, pat nedabiski spilgts.
- Viss - miglas baltums, rieta debesu sarkanums, egļu melnums - ir pārsteidzoši, pat nedabiski spilgts.
- Pamazām es pie šīs [mātes] raudāšanas pieradu, un vēlāk man pat likās nedabiski, ja kādreiz viņu redzēju sausām acīm.
2.Mākslots, neīsts.
PiemēriRunāt nedabiskā tonī.
- Runāt nedabiskā tonī.
- Izturēties nedabiski.
- ..viņa smiekli skanēja piespiesti un nedabiski.
Avoti: 5. sējums