Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nedarbnieks
nedarbnieks -a, v.
nedarbniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
PiemēriMazais nedarbnieks.
  • Mazais nedarbnieks.
  • ..īstais nebēdnis un nedarbnieks bija Jurka, kas neklausīja ne tēva, ne mātes,.. nebīdamies ne kāviena, ne pēriena.
Avoti: 5. sējums