nedarbs
nedarbs -a, v.
1.Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
PiemēriSamaitāt [laivas] motoru?! Rasmas cienīgs nedarbs.
- Samaitāt [laivas] motoru?! Rasmas cienīgs nedarbs.
- ..viņš nevarēja pierast pie skolas kārtības - dažādi darbi un nedarbi vilka kā magnēts, un visi vectēva aizliegumi šķita pārāk mazsvarīgi..
- Trīne laikam bij nodarījusi lielus nedarbus, ka māte viņu tā bāra.
1.1.Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
Piemēri..tas [vilks] bija ielavījies kāda kolhoznieka kūtī un saplosījis četras aitas.. Bet vilka nedarbi ar to neizbeidzās.
- ..tas [vilks] bija ielavījies kāda kolhoznieka kūtī un saplosījis četras aitas.. Bet vilka nedarbi ar to neizbeidzās.
- Govis jau ieraudzīja ganu. Jau zināja savu nedarbu. Atsperdamās lēca atpakaļ, nenogaidījušas barga soda.
Avoti: 5. sējums