nedraudzīgs
nedraudzīgs -ais; s. -a, -ā
nedraudzīgi apst.
1.Nelabvēlīgs, arī naidīgs (pret kādu).
PiemēriSvešais izskatījās bikls un nedraudzīgs. Sasukājis matus, apsēdās patālu no pārējiem..
- Svešais izskatījās bikls un nedraudzīgs. Sasukājis matus, apsēdās patālu no pārējiem..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNedraudzīgs žests.
- Nedraudzīgs žests.
- Nedraudzīga rīcība.
- Vecīgā sieva nopētīja mani un Rasmu skadrārn, nedraudzīgām acīm.
- Gavars smiedamies sapurināja peļastītes [bizītes], taču meitene uzreiz atvirzījās, viņas skatiens kļuva nedraudzīgs, skarbs.
- Pirmajā brīdī šķita, ka suns tūlīt kodīs, jo viņa ķēmīgajā izteiksmē un pat asarās atplaiksnījās kaut kas ļoti nedraudzīgs un ļauns..
- Svešais ezis mēģināja tam tuvoties, taču Knuksītis izturējās pret to [otru ezi] nedraudzīgi, pat naidīgi, uztraukti šņāca..
Avoti: 5. sējums