nedziestošs
nedziestošs -ais; s. -a, -ā
1.Nol. divd. → dzist.
2.Tāds, kas deg ilgi, nepārtraukti.
PiemēriVirs pulētajām granīta plāksnēm pie Kremļa sienas deg Mūžīgās slavas nedziestošā uguns.
- Virs pulētajām granīta plāksnēm pie Kremļa sienas deg Mūžīgās slavas nedziestošā uguns.
2.1.pārn. Tāds, kas laika gaitā neizzūd. Tāds, kas vienmēr saglabājas.
PiemēriNedziestoša slava.
- Nedziestoša slava.
- ..slepus to grauž tādas kā skumjas, kā nedziestošas atceres, kas vienmēr liek atskatīties uz aizaugušo, pussagruvušo veco māju.
- Šodien, lasot J. Janoņa dzejoļus,.. noliecam galvu šā vienkāršā jaunieša priekšā, kas atstājis mums tik dzīvas, tik nedziestošas, tik dedzīgas un aizraujošas dzejas paraugus.
Avoti: 5. sējums