nedziestošs
nedziestošs -ais; s. -a, -ā
1.Nol. divd. → dzist.
2.Tāds, kas deg ilgi, nepārtraukti.
PiemēriVirs pulētajām granīta plāksnēm pie Kremļa sienas deg Mūžīgās slavas nedziestošā uguns.
2.1.pārn. Tāds, kas laika gaitā neizzūd. Tāds, kas vienmēr saglabājas.
PiemēriNedziestoša slava.
Avoti: 5. sējums