negrozāms
negrozāms -ais; s. -a, -ā
negrozāmi apst.
1.Nol. divd. → grozīt.
2.Tāds, kas nav maināms, grozāms.
PiemēriNegrozāma kārtība.
- Negrozāma kārtība.
- Negrozāmi likumi.
- ..Krūms piecēlās, lai rādītu, ka viņa atbilde ir galīga un negrozāma..
- «Ja viņš ar apciemojumiem man neliks mieru, es tūliņ braukšu projām!» Viola izpleš rokas, un Ķauķis zina, ka šis.. žests runā noteiktu un negrozāmu valodu.
- ..tēvs ienīst Jēkabu dziļi un negrozāmi.
2.1.Tāds, kas nav apšaubāms, apstrīdams.
PiemēriBērns vecāku teikto uzņem kā negrozāmu patiesību un drīz vien sāk tos atdarināt.
- Bērns vecāku teikto uzņem kā negrozāmu patiesību un drīz vien sāk tos atdarināt.
- Māte nekad nav drīkstējusi vārdu iebilst pret šādiem negrozāmiem spriedumiem.
Avoti: 5. sējums