Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neiecietīgs
neiecietīgs -ais; s. -a, -ā
neiecietīgi apst.
1.Tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna. Tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus.
Piemēri..režisors nereti esot bijis neiecietīgs, kaut labu allaž vēlēdamies, tomēr savos aizrādījumos dažkārt bijis skarbs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeiecietīgs žests.
2.Tāds, kas nesamierinās (parasti ar ko negatīvu) un cīnās (pret to).
PiemēriNeiecietīgs pret mietpilsonību.
Avoti: 5. sējums