neiecietīgs
neiecietīgs -ais; s. -a, -ā
neiecietīgi apst.
1.Tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna. Tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus.
Piemēri..režisors nereti esot bijis neiecietīgs, kaut labu allaž vēlēdamies, tomēr savos aizrādījumos dažkārt bijis skarbs.
- ..režisors nereti esot bijis neiecietīgs, kaut labu allaž vēlēdamies, tomēr savos aizrādījumos dažkārt bijis skarbs.
- Ģimenes dzīvē tēvs galīgi pārvērties, ir rupjš, neiecietīgs, brutāls.
- ..Vilma ar māti abas iekarsa, un abas bija tik stūrgalvīgas un neiecietīgas, ka samierināties nekādi nevarēja.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeiecietīgs žests.
- Neiecietīgs žests.
- ..neiecietīgais.. runas tonis liek izjust despota dabu.
- Asjas tieksmes ikvienā jautājumā diktēt noteikumus.. izauga par neiecietīgu uzstājību un tiepīgu varaskāri.
- ..viņai bija visas tiesības par savu meitu raizēties, tomēr to nedrīkstēja darīt tik aizskaroši un rupji, tik neiecietīgi un izsmejoši.
2.Tāds, kas nesamierinās (parasti ar ko negatīvu) un cīnās (pret to).
PiemēriNeiecietīgs pret mietpilsonību.
- Neiecietīgs pret mietpilsonību.
- ..Ibsenu viņš cienīja, kā cienīja visus tos dižos garus, kas bijuši neiecietīgi pret sava laika pieticību un mērenību.
- Pret ģimenēm ar amorālu dzīves veidu neiecietīgākai jābūt visai sabiedrībai.
Avoti: 5. sējums