neierobežots
neierobežots -ais; s. -a, -ā
neierobežoti apst.
1.Nol. divd. → ierobežot.
2.Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā). Bezgalīgs.
PiemēriNeierobežota matērija.
2.1.Tāds, kam nav nekādu ierobežojumu.
PiemēriNeierobežota vara.
Avoti: 5. sējums