neierobežots
neierobežots -ais; s. -a, -ā
neierobežoti apst.
1.Nol. divd. → ierobežot.
2.Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā). Bezgalīgs.
PiemēriNeierobežota matērija.
- Neierobežota matērija.
- Tomēr arī aiz šīs redzamās pasaules robežām neierobežoti tālu turpinās materiālā pasaule.
2.1.Tāds, kam nav nekādu ierobežojumu.
PiemēriNeierobežota vara.
- Neierobežota vara.
- Tā [Orenburga] bija tāla valsts nomale, kur valdīja neierobežota cara ierēdņu patvaļa.
- Traktoru nodeva tik neierobežotā traktorista pārziņā, ka viņš ar mašīnu sāka rīkoties pēc saviem ieskatiem..
- Mājās runcim bija gandrīz neierobežotas tiesības - tas sēdēja ar cilvēkiem pie kopēja galda, gulēja saimnieces gultas galvgalī..
Avoti: 5. sējums