neirastēniķis
neirastēniķis -ķa, v.
neirastēniķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju. Arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
PiemēriViņa acis raudzījās taisni uz priekšu. Kustības bija ātras, enerģiskas, bet arī nervozas. Leinasars tūdaļ nosprieda, ka ienācējs droši vien ir neirastēniķis.
Avoti: 5. sējums