neirastēniķis
neirastēniķis -ķa, v.
neirastēniķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju. Arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
PiemēriViņa acis raudzījās taisni uz priekšu. Kustības bija ātras, enerģiskas, bet arī nervozas. Leinasars tūdaļ nosprieda, ka ienācējs droši vien ir neirastēniķis.
- Viņa acis raudzījās taisni uz priekšu. Kustības bija ātras, enerģiskas, bet arī nervozas. Leinasars tūdaļ nosprieda, ka ienācējs droši vien ir neirastēniķis.
- sal. ..rokas sākušas trīcēt kā neirastēniķei.
Avoti: 5. sējums