Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neirotiķis
neirotiķis -ķa, v.
neirotiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
PiemēriRīgā izstrādāto [elektromiega] metodi tagad sekmīgi lieto, ārstējot neirotiķus un astēniķus.
Avoti: 5. sējums