Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neiznīcīgs
neiznīcīgs -ais; s. -a, -ā
neiznīcīgi apst.
Tāds, kas pastāv mūžīgi, kas neiznīkst.
PiemēriNeiznīcīgs gleznas skaistums.
Avoti: 5. sējums