neiznīcināms
neiznīcināms -ais; s. -a, -ā
neiznīcināmi apst.
1.Nol. divd. → iznīcināt.
2.Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt.
PiemēriNeiznīcināms spēks.
- Neiznīcināms spēks.
- Neiznīcināma slava.
- Rakstnieks dzīvo savos darbos. Un, ja viņa darbi.. pāriet uz dzīvi tautas apziņā, tautas centienos, domās un jūtās, tad tie iegūst nemirstību un top neiznīcināmi.
Avoti: 5. sējums