neizsīkstošs
neizsīkstošs -ais; s. -a, -ā
neizsīkstoši apst.
1.Nol. divd. → izsīkt.
2.Tāds, kas jūtami nesamazinās (par kādu krājumu). Tāds, kas nebeidz pastāvēt.
PiemēriNeizsīkstošas dabas bagātības.
2.1.Tāds, kas jūtami nepavājinās (piemēram, par smaržu). Tāds, kas neizgaist, neizzūd.
PiemēriNeizsīkstošs aromāts.
2.2.pārn. Tāds, ko var izmantot ļoti ilgi, kas neizbeidzas (piemēram, par materiālu garīgai darbībai).
PiemēriIr zināms, ka Rainis vienlīdz uzmanīgi lasījis un pētījis gan tautas dziesmas, gan pasakas un teikas. Tas bija viņa daiļrades neizsīkstošais avots.
3.Tāds, kas nezaudē spēku, intensitāti, nozīmi (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli).
PiemēriNeizsīkstošs talants.
Avoti: 5. sējums