neizsīkstošs
neizsīkstošs -ais; s. -a, -ā
neizsīkstoši apst.
1.Nol. divd. → izsīkt.
2.Tāds, kas jūtami nesamazinās (par kādu krājumu). Tāds, kas nebeidz pastāvēt.
PiemēriNeizsīkstošas dabas bagātības.
- Neizsīkstošas dabas bagātības.
- Konstatēts, ka Baltijas jūras dibens ir neizsīkstoša būvmateriālu noliktava... jau izpētīti un noteikti rūpnieciskajai apgūšanai derīgie smilts un grants krājumi.
- ..[ziemā] grūti zīlītei - neizsīkstošie barības krājumi zaros apsniguši.
- pārn. Viņa zināja neizsīkstošus krājumus tautas dziesmu, pasaku, teiku, mīklu un parunu.
2.1.Tāds, kas jūtami nepavājinās (piemēram, par smaržu). Tāds, kas neizgaist, neizzūd.
PiemēriNeizsīkstošs aromāts.
- Neizsīkstošs aromāts.
- Tur uz auklām.. žūst ārstniecības augi. Upesmētras kūpina neizsīkstošu spirdzinošu smaržu..
2.2.pārn. Tāds, ko var izmantot ļoti ilgi, kas neizbeidzas (piemēram, par materiālu garīgai darbībai).
PiemēriIr zināms, ka Rainis vienlīdz uzmanīgi lasījis un pētījis gan tautas dziesmas, gan pasakas un teikas. Tas bija viņa daiļrades neizsīkstošais avots.
- Ir zināms, ka Rainis vienlīdz uzmanīgi lasījis un pētījis gan tautas dziesmas, gan pasakas un teikas. Tas bija viņa daiļrades neizsīkstošais avots.
- Tā «vecā», tas bija Līzei un Minnai viens neizsīkstošs sarunu temats.
3.Tāds, kas nezaudē spēku, intensitāti, nozīmi (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli).
PiemēriNeizsīkstošs talants.
- Neizsīkstošs talants.
- Neizsīkstošs darba prieks.
- Šķita, ka viņa enerģija ir neizsīkstoša, - dziedādams un jokus dzīdams, viņš kustējās bez mitas kaut vai visu diennakti no vietas, ja to prasīja darbs.
- Cilvēks kā cilvēks.. Un tomēr viņš atšķiras no citiem ar savu neizsīkstošo darbīgumu, labsirdību un dzīvesprieku.
- Viņas interese par dzīvi bija alkatīga un neizsīkstoša, Irīnu interesēja viss: grāmatas, māksla, jaunas iepazīšanās ar cilvēkiem...
Avoti: 5. sējums