Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nejaucēns
nejaucēns -a, v.
Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
PiemēriValdis nevarējis vien beigt stāstīt par.. nejaucēnu kalējpuiku Agri.
Avoti: 5. sējums