Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nelādzība
nelādzība -as, s.; sar.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nelādzīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Nepatīkams, nevēlams gadījums, iedarbība.
PiemēriMan arvien liekas, šie zaļie draugi [koki] mūsu mājas pasargā ne tikai no vēju asumiem, bet arī no visādām nelādzībām.
3.parasti dsk. Nekārtības, trūkumi.
PiemēriReida dalībnieki redzēja [fermās] iepriecinošus faktus, bet krietni daudz arī nelādzību.
Avoti: 5. sējums