Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nelīdzens
nelīdzens -ais; s. -a, -ā
nelīdzeni apst.
1.Tāds, kur ir kalni, pauguri, gravas (par vietu, reljefu).
PiemēriNelīdzens apvidus.
1.1.Tāds, kam ir izciļņi, bedres, krokas, skabargas u. tml.
PiemēriNelīdzena grīda.
1.2.Tāds, kur ir viļņi.
PiemēriNelīdzens ezera līmenis.
1.3.Tāds, kur ir grumbas, krokas, sīki izaugumi, izsitumi (parasti par ādu).
PiemēriNelīdzena sejas āda.
1.4.Tāds, kam ir (parasti nevēlami) līkumi, atkāpes no vajadzīgā virziena.
Piemēri..pēdas stiepjas aiz manis nelīdzenā virtenē, it kā gājējs būtu.. mazliet streipuļojis.
1.5.Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
PiemēriRoka ilgi nebija turējusi pildspalvu, burti iznāca nelīdzeni, lēkājoši.
1.6.Nevienmērīgs, nelīdzsvarots. Tāds, kas nav ritmisks, noris ar pārtraukumiem.
PiemēriNelīdzena gaita.
Avoti: 5. sējums