nemiernieks
nemiernieks -a, v.
nemierniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
PiemēriNemiernieku sacelšanās.
- Nemiernieku sacelšanās.
- Asiņaina izrēķināšanās ar nemierniekiem.
- Šellijs jau skolas gados parāda savas nemiernieka.. un katras tirānijas ienaidnieka tieksmes..
- Baronam Habihtam rodas doma nemierniekus, kuri piedalījušies zemnieku dumpī, nevis fiziski iznīcināt, bet gan publiski muižā nopērt.
- Mani par nemiernieku atbalstīšanu ar ieročiem notiesāja uz nāvi.
2.Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
PiemēriBet, ja tu esi piedzimis nemiernieks, tad tāda nemierīga ir visa tava dzīve.
- Bet, ja tu esi piedzimis nemiernieks, tad tāda nemierīga ir visa tava dzīve.
- Direktoram šķita, ka nu reiz būs rāms šis nemiernieks. Taču nekā!
Avoti: 5. sējums