nenosakāms
nenosakāms -ais; s. -a, -ā
nenosakāmi apst.
1.Nol. divd. → nosacīt.
2.Tāds, kas ir tik nenoteikts, ka to grūti vai neiespējami precīzi konstatēt.
PiemēriSieviete nenosakāmos gados.
2.1.Tāds, kura pazīmes nav precīzi konstatējamas (piemēram, par krāsu, smaržu, garšu).
PiemēriAcu priekšā pavīdēja.. viņas sārtā, laternas gaismā nenosakāmas krāsas lakatā ievīstītā seja.
Avoti: 5. sējums