nenoturīgs
nenoturīgs -ais; s. -a, -ā
nenoturīgi apst.
1.Tāds, kam nav stingra, stabila pamata, arī formas.
PiemēriNenoturīgi klinšu akmeņi.
1.1.Tāds, kas ātri zaudē savas raksturīgās īpašības (piemēram, par gaistošām vielām).
PiemēriNenoturīgas indīgās kaujas vielas.
2.Tāds, kurā nav koncentrētības (par psihisku stāvokli). Arī mainīgs, nepastāvīgs.
PiemēriNenoturīgas jūtas.
Avoti: 5. sējums