nenoturīgs
nenoturīgs -ais; s. -a, -ā
nenoturīgi apst.
1.Tāds, kam nav stingra, stabila pamata, arī formas.
PiemēriNenoturīgi klinšu akmeņi.
- Nenoturīgi klinšu akmeņi.
- Nenoturīga upes gultne.
- Nenoturīgs ķermeņa stāvoklis.
- Un ne jau šajā vietā vien Rīgā ir plūstošās smiltis. Nenoturīga grunts plešas prāvā rajonā starp hipodromu un Sarkandaugavu..
1.1.Tāds, kas ātri zaudē savas raksturīgās īpašības (piemēram, par gaistošām vielām).
PiemēriNenoturīgas indīgās kaujas vielas.
- Nenoturīgas indīgās kaujas vielas.
- Nenoturīgas smaržas.
2.Tāds, kurā nav koncentrētības (par psihisku stāvokli). Arī mainīgs, nepastāvīgs.
PiemēriNenoturīgas jūtas.
- Nenoturīgas jūtas.
- Viņa, sakoncentrējusi savu izplūstošo, nenoturīgo uzmanību, cieši lūkojas apkārt..
- Domas tik nenoturīgas, tās ar varu raujas prom no visām šīm lietām..
Avoti: 5. sējums