neoreālisms
neoreālisms -a, v.; parasti vsk.
1.Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
PiemēriViens no galvenajiem neoreālisma tēmatiem bija indivīda stāvoklis sabiedrībā, cilvēka konflikts ar sociālo vidi un ciešie sakari ar dabu.
2.filoz. Subjektīvā ideālisma forma, kas identificē esamību ar apziņu.
Avoti: 5. sējums