neoreālisms
neoreālisms -a, v.; parasti vsk.
1.Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
PiemēriViens no galvenajiem neoreālisma tēmatiem bija indivīda stāvoklis sabiedrībā, cilvēka konflikts ar sociālo vidi un ciešie sakari ar dabu.
- Viens no galvenajiem neoreālisma tēmatiem bija indivīda stāvoklis sabiedrībā, cilvēka konflikts ar sociālo vidi un ciešie sakari ar dabu.
- Eduardo de Filipo daiļrade piekļaujas neoreālisma virzienam itāļu mākslā. Tas ir dzimis kā tiešs pretspēks antitautiskajam estētismam un formālismam, mietpilsoniski buržuāziskajai mākslai un ir cieši saistīts ar nacionālā teātra progresīvajām tendencēm.
- Neoreālisma dramaturģijā cauri skrupulozi būvētajām ikdienas dzīves ainām jaušams plašs sabiedriskais skanējums..
2.filoz. Subjektīvā ideālisma forma, kas identificē esamību ar apziņu.
Avoti: 5. sējums