nepabeigtība
nepabeigtība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
PiemēriDomas nepabeigtība.
- Domas nepabeigtība.
- Stāstījuma nepabeigtība.
- Starp akmeņu čupām un sastatņu stiegrojumiem rēgojās aizsāktā kopmītnes celtne. Neglīta savā nepabeigtībā..
- ..kaudzes joprojām stāv kā mūžīgas darba nepabeigtības pieminekļi.
2.val. Vispārināta īpašība → nepabeigts2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Imperfektivitāte.
PiemēriPabeigtībai un nepabeigtībai var būt dažādas papildnozīmes. Abu [verba] veidu atšķirības pazīme ir arī dažāda attieksme pret darbības mērķi..
- Pabeigtībai un nepabeigtībai var būt dažādas papildnozīmes. Abu [verba] veidu atšķirības pazīme ir arī dažāda attieksme pret darbības mērķi..
Avoti: 5. sējums