neparko
neparko [neparˈko] apst.; parasti teikumos ar noliegtu verbu
Norāda, ka (kas, piemēram, darbība, stāvoklis) nav iespējams nekādā gadījumā.
Piemēri..stacija piešķīda pilna zaļumu braucējiem, Andrs savus ciemiņus tajā burzmā neparko nevarēja saskatīt.
Avoti: 5. sējums