neparko
neparko [neparˈko] apst.; parasti teikumos ar noliegtu verbu
Norāda, ka (kas, piemēram, darbība, stāvoklis) nav iespējams nekādā gadījumā.
Piemēri..stacija piešķīda pilna zaļumu braucējiem, Andrs savus ciemiņus tajā burzmā neparko nevarēja saskatīt.
- ..stacija piešķīda pilna zaļumu braucējiem, Andrs savus ciemiņus tajā burzmā neparko nevarēja saskatīt.
- ..skaļi riedams, mani saņēma suns un neparko negribēja laist istabā.
- ..ar piespiešanos viņa kādu [bumbieri] noēda, bet vairāk gan ne, neparko.
- Tovakar Jānis Ezergailis neparko nespēja iemigt. Pa galvu šaudījās senu dienu atmiņas.
Avoti: 5. sējums