nepateicība
nepateicība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nepateicīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDrauga nepateicība.
- Drauga nepateicība.
- «Tu esi par bērnišķu, lai būtu soģis [vecākiem]. Nepateicība ir ļaunuma sākums.»
Stabili vārdu savienojumiMelna nepateicība.
- Melna nepateicība idioma — Ļoti liela nepateicība.
Avoti: 5. sējums