Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepārprotams
nepārprotams -ais; s. -a, -ā
nepārprotami apst.
1.Nol. divd. → pārprast.
2.Tieši, skaidri uztverams.
PiemēriKaravīrs pamāja uz tilta pusi. Žests bija nepārprotams - uzaicinājums iet pāri tiltam.
Avoti: 5. sējums