nepārprotams
nepārprotams -ais; s. -a, -ā
nepārprotami apst.
1.Nol. divd. → pārprast.
2.Tieši, skaidri uztverams.
PiemēriKaravīrs pamāja uz tilta pusi. Žests bija nepārprotams - uzaicinājums iet pāri tiltam.
- Karavīrs pamāja uz tilta pusi. Žests bija nepārprotams - uzaicinājums iet pāri tiltam.
- «Kas attiecas uz Sabīni,» Valda balss kļuva klusāka. Viņš drudžaini meklēja sevī vārdus, pašus skaidrākos un nepārprotamākos, bet domas pinās..
- Viņa grib ticēt, ka šī un citas reizes, kad vīrs nepārprotami izrādīja savu nepatiku, ir tikai sliktas omas izpausmes.
Avoti: 5. sējums