Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nervozums
nervozums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nervozs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..slimnieki sūdzas par nervozumu, bieži vien bez kāda sevišķa iemesla uztraucas.
2.Vispārināta īpašība → nervozs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarba apstākļu nervozums.
Avoti: 5. sējums