nervozums
nervozums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nervozs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..slimnieki sūdzas par nervozumu, bieži vien bez kāda sevišķa iemesla uztraucas.
- ..slimnieki sūdzas par nervozumu, bieži vien bez kāda sevišķa iemesla uztraucas.
- Man likās, nervozumā viņam pat trīcēja kājas.. «Neuzbudinies, Grasi,» Graiksts tēvišķi aizrādīja..
- ..skaņas ielidoja Oļģerta istabā klusinātas un vieglas, un viņa nervozums atslāba.
2.Vispārināta īpašība → nervozs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarba apstākļu nervozums.
- Darba apstākļu nervozums.
Avoti: 5. sējums