nesakarīgs
nesakarīgs -ais; s. -a, -ā
nesakarīgi apst.
Tāds, starp kura sastāvdaļām nav noteikta sakara, noteiktas secības.
PiemēriNesakarīgs ziņojums.
- Nesakarīgs ziņojums.
- Nesakarīgi murgi.
- Arī Agnese.. ieraudzīja zibam zaļas gaismas čūsku, kas locīdamās izveidoja trīs nesakarīgus [reklāmas] vārdus - Bi-Ba-Bo..
- Aiz saviļņojuma cilvēki runāja saraustītām, nesakarīgām frāzēm un saprata cits citu pusvārdā.
- Ārsts atmetās solā un turpināja pļāpāt nesakarīgi, ķerstīdamies un teikuma beigās bieži vien aizmirsdams sākumu.
Avoti: 5. sējums