nesamanīgs
nesamanīgs -ais; s. -a, -ā; novec.
nesamanīgi apst.
Neprātīgs.
PiemēriNesamanīgās dusmās viņa slēpa galvu spilvenos.
- Nesamanīgās dusmās viņa slēpa galvu spilvenos.
- Kas tie par nesamanīgiem vārdiem - jūs un pazudis bez vēsts, jūs un kritis?!
- Māte (iesaucas): Nesamanīgais!.. Nē, nē, - māni, māni, tik daudz mantas mums jau nemaz nav!
Avoti: 5. sējums