Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
neuzvarams
neuzvarams -ais; s. -a, -ā
neuzvarami apst.
1.Nol. divd. → uzvarēt.
2.Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
PiemēriNeuzvarams karaspēks.
  • Neuzvarams karaspēks.
  • Neuzvarams pulks.
  • Neuzvarams cietoksnis.
  • pārn. Nesagraujami, neuzvarami Likās tumsības mūri..
Stabili vārdu savienojumiNeuzvaramā armāda.
  • Neuzvaramā armāda vēst. Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta sakāvi.
Avoti: 5. sējums