neziņa
neziņa -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko).
PiemēriPalikt neziņā.
- Palikt neziņā.
- Ģirtam vajadzēja zināt. Neziņa bija vēl briesmīgāka par realitāti.
- Jāni nomāca neziņa par jauno dzīvi, kas viņu reizē vilināja un baidīja.
- Esmu neziņā, ko darīt - iet projām vai parādīties? Bet Harijs ir mani jau pamanījis..
- ..zosis vēl vienmēr dēja, lai gan olu jau bija sadēts par neziņu.
Stabili vārdu savienojumiPar neziņu.
- Par neziņu novec. — Ļoti daudz.
2.Nebūtība.
PiemēriViena ir mums dvēselīte Uz diviem sadalīta. Sargā nu tu savu pusi, Lai tā mana neraudātu: Sāpēs tava, raudās mana, Aizies abas neziņā.
- Viena ir mums dvēselīte Uz diviem sadalīta. Sargā nu tu savu pusi, Lai tā mana neraudātu: Sāpēs tava, raudās mana, Aizies abas neziņā.
- sal. Ai, svešiniek, piedod, šais krustcelēs jāšķiras mums, kur, grimušas miglā un lietos, takas kā neziņā tumst.
Avoti: 5. sējums