Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
niekvalodis
niekvalodis -ža, v.
niekvalode -es, dsk. ģen. -žu, s.; pareti
Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3). Arī tenkotājs.
PiemēriKuru dienu niekvaloži garām [par] mani nerunāja?
Avoti: 5. sējums