Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
niezēt
niezēt parasti 3. pers., niez, pag. niezēja; intrans.
Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām).
PiemēriNetīra āda parasti niez, un kasīšanās rezultātā ādā rodas sīki ievainojumi, saskrambājumi..
  • Netīra āda parasti niez, un kasīšanās rezultātā ādā rodas sīki ievainojumi, saskrambājumi..
  • Ja nebijis karavīra, Kaspars novilktu adīto vamzi un saberzētu niezošās krūtis un plecus...
  • Ievainojums sāpēja pāris dienu, pēc tam nepatīkami karsa un niezēja.
Stabili vārdu savienojumiMēle niez. Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez.
Avoti: 5. sējums