Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
niezēt
niezēt parasti 3. pers., niez, pag. niezēja; intrans.
Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām).
PiemēriNetīra āda parasti niez, un kasīšanās rezultātā ādā rodas sīki ievainojumi, saskrambājumi..
Stabili vārdu savienojumiMēle niez. Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez.
Avoti: 5. sējums