Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noēst
noēst -ēdu, -ēd, -ēd, pag. -ēdu; trans.
1.Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
PiemēriPatiešām - kas gan noēda šīs brokastis? Brokastis vienmēr gaidīja cepeškrāsnī, un gandrīz ne reizi Ģirts neēda no rīta..
Stabili vārdu savienojumiNoēst laiku.
1.1.Apēst (parasti virsējo daļu no kā).
PiemēriNoēst kūkai krēmu.
1.2.sar. Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
PiemēriNoēst divus rubļus dienā.
2.parasti 3. pers. Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, iznīcināt.
Piemēri..vaigs piekļaujas [šautenes] laidnei vietā, no kuras sviedri jau sen noēduši laku.
2.1.Ļoti bojāt. Saēst.
PiemēriRāva [rāvas] ūdens noēd kājas.
2.2.sar. Izkausēt (sniegu, ledu) — par sauli.
PiemēriSaule karsē, un silti vēji pūš. Un noēd pēdējo sniega palieku pakalnē.
3.parasti 3. pers.; sar. Iedzelt, iekost (daudzās vietās) — parasti par kukaiņiem.
PiemēriKājas bija odu noēstas.
4.sar. Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darba vieta, amats, arī dzīvesvieta).
PiemēriTas vīrs ne bija no piekāpīgajiem. Noēdīs Platumu Robi, noteikti noēdīs.
Stabili vārdu savienojumiNoēst (arī apēst) bez sāls. Noēst matus no galvas.
Avoti: 5. sējums