Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noļepatot
noļepatot -oju, -o, -o, pag. -oju
noļēpatot -oju, -o, -o, pag. -oju
noļepatāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem). Noļēpot.
PiemēriZaķis noļepato no pakalna.
  • Zaķis noļepato no pakalna.
1.1.trans.
PiemēriPīlēns noļepatojis labu gabalu.
  • Pīlēns noļepatojis labu gabalu.
1.2.Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
PiemēriBērns noļepato gar durvīm.
  • Bērns noļepato gar durvīm.
1.3.trans.
PiemēriBērns noļepato dažus soļus.
  • Bērns noļepato dažus soļus.
Avoti: 5. sējums