Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noļepatot
noļepatot -oju, -o, -o, pag. -oju
noļēpatot -oju, -o, -o, pag. -oju
noļepatāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem). Noļēpot.
PiemēriZaķis noļepato no pakalna.
1.1.trans.
PiemēriPīlēns noļepatojis labu gabalu.
1.2.Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
PiemēriBērns noļepato gar durvīm.
1.3.trans.
PiemēriBērns noļepato dažus soļus.
Avoti: 5. sējums