noņerkstēt
noņerkstēt -ņerkstu, -ņerksti, -ņerkst, pag. -ņerkstēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Īsu bridi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
PiemēriSklaņģis nemierīgi sagrozīja savu smago augumu, tā ka krēsls zem tā noņerkstēja.
2.parasti 3. pers. Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns dusmīgi noņerkst.
3.sar. Īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt.
PiemēriBērns noņerkst ratiņos.
3.1.trans. Raudulīgā balsī, kaprīzi noteikt, pateikt.
PiemēriMeitene kaut ko noņerkst.
Avoti: 5. sējums