noņurcīt
noņurcīt -ņurcu, -ņurci, -ņurca, retāk -ņurku, -ņurki, -ņurka, pag. -ņurcīju; trans.
1.Ļoti saburzīt.
PiemēriKlinta sasien ciešāk noņurcīto lakatu, mazuliet novicina akotus no svārkiem..
2.Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
PiemēriNoņurcīt kaķēnu.
Avoti: 5. sējums