nožņaugt
nožņaugt -žņaudzu, -žņaudzi, -žņaudz, pag. -žņaudzu; trans.
1.Žņaudzot nonāvēt.
Piemēri..viņš sajuta brāļa elkoņa dūrienu pret ribām un izdzirda niknu čukstu: «Klusu!... Vai es tevi nožņaugšu sava paša rokām!»
1.1.pārn. Nomākt (par psihisku stāvokli).
PiemēriMāte: Mīļais dēls, saderi tak nu atkal mieru ar tēvu. Jūsu naids nožņaudz manu sirdi.
1.2.pārn. Likvidēt, panākt, ka vairs nepastāv.
PiemēriVisā cariskajā Krievijā sāka trakot šausmas: uzvarēja reakcija, zemē lija asinis, revolūcija tika nožņaugta.
Avoti: 5. sējums