nožūt
nožūt -zustu, -žūsti, -žūst, pag. -žuvu; intrans.
1.Žūstot kļūt sausam (par kā virsmu, ārpusi).
PiemēriIetves nozust.
- Ietves nozust.
- Logu stikli nožuvuši.
- Tīrumi šopavasar nožuva ātri.
- Krēslā zem koku zariem zeme valgani dvašoja, citur tā jau bija nožuvusi.
- Nestaigāti ceļi un takas aizaug. ..Tos mērcē lietus, nekad tie vairs nenožūst - līdz galīgi izšķīst un pazūd.
1.1.Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
PiemēriSviedri nožuva.
- Sviedri nožuva.
- No saraudātajām acīm nobira vēl pa asarai, bet tās ātri nožuva plīts karstumā.
- Vēl stunda - un rasa būs nožuvusi, Jo cik tad tās rasas ir? Un paliks puķes un paliks zāle Un lēnām zem baltās saules bālēs.
- pārn. Kad uzspīdēs saule, Asaras nožūs No bērzu zeltaini smalkām Un apšu sarkanām notīm.
2.Žūstot pazaudēt daļu no savas masas.
Avoti: 5. sējums